B0102040809(4)sativaggo(正念品)
(9) 4. Sativaggo
-
Satisampajaññasuttaṃ
-
『『Satisampajaññe , bhikkhave, asati satisampajaññavipannassa hatūpanisaṃ hoti hirottappaṃ. Hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro. Indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, satisampajaññe asati satisampajaññavipannassa hatūpanisaṃ hoti hirottappaṃ; hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ.
『『Satisampajaññe, bhikkhave, sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaṃ hoti hirottappaṃ. Hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro. Indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ. Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo . Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi… pheggupi… sāropi pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, satisampajaññe sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaṃ hoti hirottappaṃ; hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti…pe… vimuttiñāṇadassana』』nti. Paṭhamaṃ.
-
Puṇṇiyasuttaṃ
-
Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaṃ etadavoca – 『『ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti, appekadā na paṭibhātī』』ti? 『『Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti, no cupasaṅkamitā; neva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho , puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca; evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca, puṇṇiya, bhikkhu hoti, upasaṅkamitā ca, no ca payirupāsitā…pe… payirupāsitā ca, no ca paripucchitā… paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaṃ suṇāti… ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti, no ca sutvā dhammaṃ dhāreti… sutvā ca dhammaṃ dhāreti, no ca dhātānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati… dhātānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti. Neva tāva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.
『『Yato ca kho, puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca, payirupāsitā ca, paripucchitā ca, ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti, dhātānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho, puṇṇiya, aṭṭhahi dhammehi samannāgatā [samannāgato (sī. pī.), samannāgataṃ (syā. ka.)] ekantapaṭibhānā [ekantapaṭibhānaṃ (sabbattha) a. ni. 10.83 pana passitabbaṃ] tathāgataṃ dhammadesanā hotī』』ti. Dutiyaṃ.
- Mūlakasuttaṃ
83.[a. ni.
(9) 4. 正念品 1. 正念正知經 81. "諸比丘,當正念正知缺失時,失去正念正知的人便失去慚愧心的基礎。當慚愧心缺失時,失去慚愧心的人便失去根門防護的基礎。當根門防護缺失時,失去根門防護的人便失去戒行的基礎。當戒行缺失時,失去戒行的人便失去正定的基礎。當正定缺失時,失去正定的人便失去如實知見的基礎。當如實知見缺失時,失去如實知見的人便失去厭離離欲的基礎。當厭離離欲缺失時,失去厭離離欲的人便失去解脫智見的基礎。諸比丘,就像一棵樹失去枝葉,其樹皮不能完全生長,其外皮...內皮...樹心也不能完全生長。同樣地,諸比丘,當正念正知缺失時,失去正念正知的人便失去慚愧心的基礎;當慚愧心缺失時,失去慚愧心的人便失去...乃至...解脫智見。 "諸比丘,當具足正念正知時,具足正念正知的人便具足慚愧心的基礎。當具足慚愧心時,具足慚愧心的人便具足根門防護的基礎。當具足根門防護時,具足根門防護的人便具足戒行的基礎。當具足戒行時,具足戒行的人便具足正定的基礎。當具足正定時,具足正定的人便具足如實知見的基礎。當具足如實知見時,具足如實知見的人便具足厭離離欲的基礎。當具足厭離離欲時,具足厭離離欲的人便具足解脫智見的基礎。諸比丘,就像一棵樹具足枝葉,其樹皮能完全生長,其外皮...內皮...樹心也能完全生長。同樣地,諸比丘,當具足正念正知時,具足正念正知的人便具足慚愧心的基礎;當具足慚愧心時,具足慚愧心的人便具足...乃至...解脫智見。" 第一 2. 富尼耶經 82. 這時,尊者富尼耶來到世尊處,來到后頂禮世尊,坐在一旁。坐在一旁的尊者富尼耶對世尊如此說:"尊者,是什麼原因、什麼條件,使得如來有時能說法,有時不能說法呢?""富尼耶,如果比丘有信心但不親近,如來就不能說法。富尼耶,當比丘既有信心又親近時,如來就能說法。如果比丘有信心,親近,但不侍奉...乃至...侍奉但不請問...請問但不專心聽法...專心聽法但聽后不受持...聽后受持但不思惟所受持法的意義...思惟所受持法的意義但不瞭解義理、了解法義、依法修行,如來就不能說法。 "富尼耶,當比丘有信心,親近,侍奉,請問,專心聽法,聽后受持,思惟所受持法的意義,瞭解義理、了解法義、依法修行時,如來就能說法。富尼耶,具足這八法時,如來必定能說法。"第二 3. 根本經
10.58 passitabbaṃ] 『『Sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『kiṃmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃadhipateyyā sabbe dhammā, kiṃuttarā sabbe dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthā』』ti? 『『Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā, bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu, bhante , bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī』』ti.
『『Tena hi, bhikkhave, desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī』』ti . 『『Evaṃ, bhante』』ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – 『『sace, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – 『kiṃmūlakā, āvuso, sabbe dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā , kiṃadhipateyyā sabbe dhammā, kiṃuttarā sabbe dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – 『chandamūlakā, āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraṇā sabbe dhammā, samādhippamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā』ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā』』ti. Tatiyaṃ.
-
Corasuttaṃ
-
『『Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro khippaṃ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi? Appaharantassa paharati, anavasesaṃ ādiyati, itthiṃ hanati, kumāriṃ dūseti, pabbajitaṃ vilumpati, rājakosaṃ vilumpati, accāsanne kammaṃ karoti, na ca nidhānakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato mahācoro khippaṃ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko hoti.
『『Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṃ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hoti. Katamehi aṭṭhahi? Na appaharantassa paharati , na anavasesaṃ ādiyati, na itthiṃ hanati, na kumāriṃ dūseti, na pabbajitaṃ vilumpati, na rājakosaṃ vilumpati, na accāsanne kammaṃ karoti, nidhānakusalo ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṃ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hotī』』ti. Catutthaṃ.
-
Samaṇasuttaṃ
-
『『『Samaṇo』ti , bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Brāhmaṇo』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Vedagū』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Bhisakko』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Nimmalo』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Vimalo』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Ñāṇī』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. 『Vimutto』ti, bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassā』』ti.
『『Yaṃ samaṇena pattabbaṃ, brāhmaṇena vusīmatā;
Yaṃ vedagunā pattabbaṃ, bhisakkena anuttaraṃ.
『『Yaṃ nimmalena pattabbaṃ, vimalena sucīmatā;
Yaṃ ñāṇinā ca pattabbaṃ, vimuttena anuttaraṃ.
『『Sohaṃ vijitasaṅgāmo, mutto mocemi bandhanā;
Nāgomhi paramadanto, asekho parinibbuto』』ti. pañcamaṃ;
- Yasasuttaṃ
"諸比丘,如果其他外道遊方者如此詢問:'賢友,一切法以什麼為根本?一切法以什麼為生起?一切法以什麼為源頭?一切法以什麼為彙集?一切法以什麼為前導?一切法以什麼為主導?一切法以什麼為最上?一切法以什麼為精髓?',諸比丘,當你們被如此詢問時,應如何回答這些外道遊方者呢?" "尊者,我們的法以世尊為根本,以世尊為引導,以世尊為依止。善哉,尊者,愿世尊為此開示義理。聽聞世尊所說,比丘們將受持。" "那麼,諸比丘,我將開示。諦聽,善加作意,我將說法。""是的,尊者。"那些比丘回答世尊。世尊如此說:"諸比丘,如果其他外道遊方者如此詢問:'賢友,一切法以什麼為根本?一切法以什麼為生起?一切法以什麼為源頭?一切法以什麼為彙集?一切法以什麼為前導?一切法以什麼為主導?一切法以什麼為最上?一切法以什麼為精髓?',諸比丘,當你們被如此詢問時,應當這樣回答這些外道遊方者:'賢友,一切法以欲為根本,以作意為生起,以觸為源頭,以受為彙集,以定為前導,以念為主導,以慧為最上,以解脫為精髓。'諸比丘,當你們被如此詢問時,應當這樣回答這些外道遊方者。"第三 4. 盜賊經 84. "諸比丘,具足八支的大盜賊很快就會衰敗,不能長久。是哪八支?襲擊無害者,掠奪無餘,殺害女人,污辱少女,掠奪出家人,掠奪王庫,就近作案,不善藏匿。諸比丘,具足這八支的大盜賊很快就會衰敗,不能長久。 諸比丘,具足八支的大盜賊不會很快衰敗,能夠長久。是哪八支?不襲擊無害者,不掠奪無餘,不殺害女人,不污辱少女,不掠奪出家人,不掠奪王庫,不就近作案,善於藏匿。諸比丘,具足這八支的大盜賊不會很快衰敗,能夠長久。"第四 5. 沙門經 85. "諸比丘,'沙門'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'婆羅門'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'通達吠陀者'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'醫師'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'無垢者'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'離垢者'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'智者'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。諸比丘,'解脫者'是如來、阿羅漢、正等正覺者的同義語。" "沙門應證得者,圓滿婆羅門應得; 通達吠陀應證者,醫師應得無上者。 無垢者應證得者,離垢清凈應得者; 智者應當證得者,解脫應得無上者。 我已勝利戰鬥,解脫令他脫束縛; 我是最上調伏龍,無學已得般涅槃。"第五 6. 名聲經
- Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā – 『『samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe . Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – 『itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī』』』ti.
Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi – 『『ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope』』ti? 『『Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahutaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṃyeva uddissa bhikkhusaṅghañcā』』ti. 『『Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī [nikāmalābhī assaṃ (bahūsu) a. ni.
- 一時,世尊與大比丘僧團在憍薩羅國遊行,來到一個名為伊車能伽羅的憍薩羅國婆羅門村。那時,世尊住在伊車能伽羅的伊車能伽羅林園中。伊車能伽羅的婆羅門居士們聽說:"確實,尊敬的喬達摩沙門,釋迦子,從釋迦族出家,已到達伊車能伽羅,住在伊車能伽羅林園中。關於這位尊敬的喬達摩,有如此美好的聲譽流傳:'此世尊是阿羅漢、正等正覺者...乃至...見到這樣的阿羅漢實在是善哉。'" 這時,伊車能伽羅的婆羅門居士們在那夜過後,攜帶大量硬食、軟食,來到伊車能伽羅林園。來到后,站在外門處高聲喧譁。那時,尊者那祇多是世尊的侍者。於是世尊對尊者那祇多說:"那祇多,是誰發出如此高聲喧譁?好像漁夫在抓魚一樣。""尊者,這些是伊車能伽羅的婆羅門居士們,攜帶大量硬食、軟食,站在外門處,是爲了供養世尊和比丘僧團。" "那祇多,愿我不要遇到名聲,愿名聲不要遇到我。那祇多,誰若不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得[...]"
5.30 passitabbaṃ. tattha hi ayaṃ pāṭhabhedā natthi] akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā』』ti.
『『Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā. Adhivāsetu sugato. Adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi , bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇa』』nti.
『『Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya.
『『Devatāpi kho, nāgita, ekaccā nayimassa [ekaccā imassa (?)] nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhiniyo assu [idaṃ padaṃ katthaci natthi] akicchalābhiniyo [nikāmalābhiniyo akicchalābhiniyo (?)] akasiralābhiniyo, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tumhākampi [tāsampi (?)] kho, nāgita, saṅgamma samāgamma saṅgaṇikavihāraṃ anuyuttānaṃ viharataṃ [anuyutte viharante disvā (?)] evaṃ hoti – 『na hi nūname [na hanūname (sī. syā. pī.)] āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu [idaṃ padaṃ katthaci natthi] akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi pana me āyasmanto saṅgamma samāgamma saṅgaṇikavihāraṃ anuyuttā viharanti』』』.
『『Idhāhaṃ , nāgita, bhikkhū passāmi aññamaññaṃ aṅgulipatodakena [aṅgulipatodakehi (sī. pī. ka.)] sañjagghante saṅkīḷante. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『na hi nūname āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi pana me āyasmanto aññamaññaṃ aṅgulipatodakena sañjagghanti saṅkīḷanti』』』.
『『Idha panāhaṃ [idhāhaṃ (sī. pī. ka.)], nāgita, bhikkhū passāmi yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutte viharante. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『na hi nūname āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi pana me āyasmanto yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyuttā viharanti』』』.
『『Idhāhaṃ [idha panāhaṃ (?)], nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『idāni imaṃ [idānimaṃ (katthaci) a. ni.
不能輕易獲得、不能容易獲得的這種出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,他卻會貪求糞便之樂、昏睡之樂、利養恭敬名聲之樂。" "尊者,請世尊接受吧。請善逝接受吧。尊者,現在是世尊接受的時候。尊者,無論世尊將去往何處,城鎮鄉村的婆羅門居士們都會傾向於那裡。就像大雨滴落時,水會流向低處;同樣地,尊者,無論世尊將去往何處,城鎮鄉村的婆羅門居士們都會傾向於那裡。這是什麼原因呢?因為這是世尊的戒和慧的緣故。" "那祇多,愿我不要遇到名聲,愿名聲不要遇到我。那祇多,誰若不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得、能輕易獲得、能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,他卻會貪求糞便之樂、昏睡之樂、利養恭敬名聲之樂。 那祇多,即使有些天神不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得、能輕易獲得、能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂。那祇多,當你們聚集在一起過著群居生活時,就會這樣想:'這些尊者確實不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得、能輕易獲得、能容易獲得。因為這些尊者聚集在一起過著群居生活。' 那祇多,在這裡我看見比丘們互相以手指戳弄,嬉笑玩耍。那祇多,我就這樣想:'這些尊者確實不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得、能輕易獲得、能容易獲得。因為這些尊者互相以手指戳弄,嬉笑玩耍。' 那祇多,在這裡我看見比丘們吃得腹脹,然後專注于臥樂、倚樂、睡眠之樂。那祇多,我就這樣想:'這些尊者確實不能隨意獲得、不能輕易獲得、不能容易獲得出離之樂、遠離之樂、寂靜之樂、正覺之樂,而我能隨意獲得、能輕易獲得、能容易獲得。因為這些尊者吃得腹脹,然後專注于臥樂、倚樂、睡眠之樂。' 那祇多,在這裡我看見一位住在村邊的比丘入定而坐。那祇多,我就這樣想:'現在這位[...]'"
6.42] āyasmantaṃ ārāmiko vā upaṭṭhahissati [paccessati (sī. pī.), upaṭṭhahati (ka.)] samaṇuddeso vā . Taṃ tamhā [so tamhā (ka. sī.), so taṃ tamhā (?)] samādhimhā cāvessatī』ti. Tenāhaṃ , nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.
『『Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『idāni ayamāyasmā imaṃ niddākilamathaṃ paṭivinodetvā araññasaññaṃyeva manasi karissati ekatta』nti . Tenāhaṃ , nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
『『Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe asamāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『idāni ayamāyasmā asamāhitaṃ vā cittaṃ samādahissati [samādahessati (katthaci)], samāhitaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī』ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
『『Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – 『idāni ayamāyasmā avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccissati, vimuttaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī』ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
『『Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṃ, riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhāniṃ osaritvā vāsaṃ kappeti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.
『『Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṃ, na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. [[ ] etthantare pāṭho a. ni. 6.42 chakkanipāteyeva dissati, na ettha aṭṭhakanipāte]
『『Yasmāhaṃ [yasmiṃhaṃ (katthaci)], nāgita, samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyā』』ti. Chaṭṭhaṃ.
- Pattanikujjanasuttaṃ
87.[cūḷava. 265] 『『Aṭṭhahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ nikkujjeyya [nikujjeyya (ka.)]. Katamehi aṭṭhahi? Bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, bhikkhūnaṃ avāsāya [anāvāsāya (sī. syā.)] parisakkati, bhikkhū akkosati paribhāsati, bhikkhū bhikkhūhi bhedeti [vibhedeti (bahūsu)], buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ nikkujjeyya.
『『Aṭṭhahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ ukkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi? Na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, na bhikkhū akkosati paribhāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ ukkujjeyyā』』ti. Sattamaṃ.
- Appasādapavedanīyasuttaṃ
"尊者的園林工人或沙彌將會來侍候他,這會使他從定中退失。"因此,那祇多,我對這位比丘的村邊住處不滿意。 那祇多,在這裡我看見一位住在森林的比丘在林中打瞌睡而坐。那祇多,我就這樣想:"現在這位尊者驅除了睡意疲憊后,將專注于獨處的林野想。"因此,那祇多,我對這位比丘的林中住處滿意。 那祇多,在這裡我看見一位住在森林的比丘在林中未入定而坐。那祇多,我就這樣想:"現在這位尊者將使未入定的心入定,或將保持已入定的心。"因此,那祇多,我對這位比丘的林中住處滿意。 那祇多,在這裡我看見一位住在森林的比丘在林中入定而坐。那祇多,我就這樣想:"現在這位尊者將解脫未解脫的心,或將保持已解脫的心。"因此,那祇多,我對這位比丘的林中住處滿意。 那祇多,在這裡我看見一位住在村邊的比丘獲得衣服、飲食、住處、病人的醫藥用品。他貪求這些利養、恭敬、名聲,放棄獨處,放棄偏僻的林野住處,進入村鎮王城而住。因此,那祇多,我對這位比丘的村邊住處不滿意。 那祇多,在這裡我看見一位住在森林的比丘獲得衣服、飲食、住處、病人的醫藥用品。他拒絕這些利養、恭敬、名聲,不放棄獨處,不放棄偏僻的林野住處。因此,那祇多,我對這位比丘的林中住處滿意。 那祇多,當我行走在路上時,前後都看不見人,那祇多,那時我感到舒適,即使是大小便時也是如此。"第六 7. 覆缽經 87. "諸比丘,具足八支的優婆塞,僧團若願意可以對他覆缽。是哪八支?謀求比丘們的損失,謀求比丘們的不利,謀求比丘們無住處,辱罵誹謗比丘們,離間比丘,說佛的過失,說法的過失,說僧的過失。諸比丘,具足這八支的優婆塞,僧團若願意可以對他覆缽。 諸比丘,具足八支的優婆塞,僧團若願意可以對他仰缽。是哪八支?不謀求比丘們的損失,不謀求比丘們的不利,不謀求比丘們無住處,不辱罵誹謗比丘們,不離間比丘,說佛的功德,說法的功德,說僧的功德。諸比丘,具足這八支的優婆塞,僧團若願意可以對他仰缽。"第七 8. 令人不信經
- 『『Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā appasādaṃ pavedeyyuṃ. Katamehi aṭṭhahi? Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, agocare ca naṃ passanti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā appasādaṃ pavedeyyuṃ.
『『Aṭṭhahi , bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṃ pavedeyyuṃ. Katamehi aṭṭhahi? Na gihīnaṃ alābhāya parisakkati, na gihīnaṃ anatthāya parisakkati, na gihī akkosati paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, gocare ca naṃ passanti. Imehi kho, bhikkhave , aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṃ pavedeyyu』』nti. Aṭṭhamaṃ.
- Paṭisāraṇīyasuttaṃ
89.[cūḷava. 39 thokaṃ visadisaṃ] 『『Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya. Katamehi aṭṭhahi? Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihī akkosati paribhāsati, gihī gihīhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammikañca gihipaṭissavaṃ na saccāpeti. Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyaṃ kammaṃ kareyya.
『『Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheyya. Katamehi aṭṭhahi? Na gihīnaṃ alābhāya parisakkati, na gihīnaṃ anatthāya parisakkati, na gihī akkosati paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti, buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammikañca gihipaṭissavaṃ saccāpeti . Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheyyā』』ti. Navamaṃ.
-
Sammāvattanasuttaṃ
-
"諸比丘,具足八法的比丘,優婆塞若願意可以表示對他不信任。是哪八法?謀求在家人的損失,謀求在家人的不利,辱罵誹謗在家人,離間在家人,說佛的過失,說法的過失,說僧的過失,人們看見他在不當處遊行。諸比丘,具足這八法的比丘,優婆塞若願意可以表示對他不信任。 諸比丘,具足八法的比丘,優婆塞若願意可以表示對他信任。是哪八法?不謀求在家人的損失,不謀求在家人的不利,不辱罵誹謗在家人,不離間在家人,說佛的功德,說法的功德,說僧的功德,人們看見他在當處遊行。諸比丘,具足這八法的比丘,優婆塞若願意可以表示對他信任。"第八
- 依止經
- "諸比丘,具足八法的比丘,僧團若願意可以對他作依止羯磨。是哪八法?謀求在家人的損失,謀求在家人的不利,辱罵誹謗在家人,離間在家人,說佛的過失,說法的過失,說僧的過失,不履行對在家人的如法承諾。諸比丘,具足這八法的比丘,僧團若願意可以對他作依止羯磨。 諸比丘,具足八法的比丘,僧團若願意可以解除他的依止羯磨。是哪八法?不謀求在家人的損失,不謀求在家人的不利,不辱罵誹謗在家人,不離間在家人,說佛的功德,說法的功德,說僧的功德,履行對在家人的如法承諾。諸比丘,具足這八法的比丘,僧團若願意可以解除他的依止羯磨。"第九
- 正行經
90.[cūḷava. 211] 『『Tassapāpiyasikakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabbaṃ – na upasampādetabbo, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, na kāci saṅghasammuti sāditabbā, na kismiñci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo, na ca tena mūlena vuṭṭhāpetabbo. Tassapāpiyasikakammakatena, bhikkhave, bhikkhunā imesu aṭṭhasu dhammesu sammā vattitabba』』nti. Dasamaṃ.
Sativaggo catuttho.
Tassuddānaṃ –
Satipuṇṇiyamūlena , corasamaṇena pañcamaṃ;
Yaso pattappasādena, paṭisāraṇīyañca vattananti.
- "諸比丘,對已被作污罪羯磨的比丘,應當在八法中正確行持:不應授人具足戒,不應給予依止,不應令沙彌侍奉,不應接受教誡比丘尼的認可,即使被認可也不應教誡比丘尼,不應接受任何僧團認可,不應被安置在任何特殊地位,不應以此為根據而復權。諸比丘,對已被作污罪羯磨的比丘,應當在這八法中正確行持。"第十 第四 正念品 其攝頌: 正念富尼耶根本,盜賊沙門為第五; 名聲覆缽與信任,依止以及正行行。